piektdiena, 2010. gada 22. oktobris

Mazliet klusuma un neredzamu saules staru.

Es vienkarshi nolemu, ka mes izlaidisim to posmu, kura es neko nerakstiju, un rakstisim par tagadni. :)

Shodie no rita pamodos. Aizgaju nomazgat seju un iztirit zobus. (Laigan vareju to labak buut izdarijusi veelaak....) Atgriezusies istaba iegulos gulta un uzsaku jau pa otram lagam lasiit gramatu "Mazas sievietes". Sapratu, ka kaut kas smako. Piecelos sedus un panjemu savu paklajinju, kuru vakar neverigi biju nometusi gultas kajgali. Un kads muljkjis(Man ir aizdamas, ka tikko nosaucu sevi par muljkji) vakar bija aizveris durvis, kad kakjis vel bija istaba. Manam paklajinjam ir caurumi, un vinjs ir apcurats, ko es protams pamaniju, tikkai tad, kad es viju pacelu gaisa tadejadi izliedama vissu uz gridas un nedaudz uz gultas... Ar to vel manas nevaiksmas nebeidzas. Atri saslaucijusi gridu panjemu paklajinu, un devos uz dushu, lai mazgatu pakljainju, un pie viena sevi, jo uz celjiem biju slaucijusi shito nedarbu. (Dusmu pukjis)
Atgriezoties istaba, nonjemu gultas velju, panjemu slapjo, bet nesmirdiigo paklajinju. Un devos lejup. Izkaru paklajinu balkona struri, lai zust (preciizaak, lainotek uudens, jo paklajinjam jau nav kur zut. :D ) Nonesu veljas virtuve (taa vinji sauc telpu ar visu nepieciesham veljas mazgashanai) savu smirdigo/slapjo gultasvelju. Un uzgaju skatiities, vai ir veel kads komplekts. Protasm, ka atrdau tikkai palagu. Koverim un spilvendranai buus veel jagaida... ;( Devos augsha panjemusi Freez atsmirdinataju (Lidzeklji pret kakju un sunju smaku) un palagu. Liekot palagu, izradijas, ka kajkjis ir arii pakakajis zem manas gultas. Savacu, bet tas protams neuzlaboja manu garstavokli. Devos leja-atstajot logus plashi atvertus- Savas bedas appedu puskukuli ZOPF un divas bljodinjas kellog. (ak es muljkjiite...) Tagad sezu pie datora un raudu lasot Normja vestuli... Kaut kas nav kartiba.. citiem vardiem- pilnmenes. :):)

VAkar arii nebija labi. Anja visu vakaru ik pec 5am minutem pazinjoja, ka esmu nopirdusies un vismas 1000 reizu pazinjoja man, ka es smirdu. Jauki, it ipashi, ka es esmu vieniigais cilveeks visa gjimene, kas vispar nepirz nekur, iznjemot toleti (atvainojos, par sho temu, vienkarshi tada nheforsha pagadijas) veel, vakar Kristine un sikie bija iepirkties- sapirka sev visvisadus sudus vakaram, kiad skatiisies filmas- un ne jau nu par savu, bet gan par mammas naudu. Man vinji pazinjoja, ka filmu ar vienjiem es skatiities nevaru, un est vinju paiku arii nevaru, jo uz diivana par maz vietas. Un pats labakais, ka man shodien jasuuc diivans, jo Vinji sadrupinaja tur visu. Es patiesham varu justies apmierinata...


Piedodiet, par sho nejauko zinu, bet... Nevar jau vienmer smaidiit vane? :):)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru