Mes pieaugam neatkarigi no ta, ko mes velamies un ko ne. Ljoti daudzi pusaudzi velas but pilniba pieaugushi jau 12/13, vienigais ko vinji var panakt- izskatities ka 4gadigas meitenites mammas augstpapezu kurpes.
Ari tad, ja velamies palikt berni, tu tik un ta kljusi pieaudzis. To tu nespej kontrolet. Tas gan nenozime, ka nevari sapnjot, nevari ceret, nevari ticet. Berns mit katra no mums. Ja mes patiesham gribam , varam redzet visu ar berna acim. Varam atskirt kas ir labs un kas ljauns, kas vajadzis un kas ne. Varam saredzet, ka patiesiba it visaa ir par ko priecaties, par ko smaidit. Ik viena situacija ir kas jauks, kas skaists, tikai japrot, un galvenais jagrib, saredzet.
Bet lieta, ko es nekad nemainitu pret neko- manu speju apzinaties cik daudz man pieder, un cik laimiga es esmu. Patiesiba mes visi esam laimigi, tikai mes neredzem cik daudz mums pieder, un alkatigi prasam vel. Man dievs ir devis davanu, speju to saprast un piebremzet savas velmes. Nezinu, ka lai taja ar jums dalas, un vai tas visapr ir pareizi., bet man jasaka vinjam liela paldies. Paldies par visu.
Varbut mans iespaids par Baznicu nav tas labakais (lai gan jums jaatzist, ka navei ir atveleta mazlietin liela loma) Bet baznica ir cilveka izgudrojums. Manuprat viena no "Dieva"(saja gadinjuma runajot par apzimejumu) daljam ir sirdsapzinja. Mana ticiba- ticiba sev. Es nenoliedzu, ka tur augsha kads ir, bet uzskatu, ka vertigak ir ticet un paljauties uz sevi. Jo pat kristiga ticiba maca: "Dievs ir katra no mums"
Gribeju pateikt vinjam paldies, par visu: par vecakiem, par apzinju, par domam, par zinashanam, par spoguljattelu, par balsi, par dzirdi, par redzi, par speju smaidit, par skolu, par zvaigznem, par maniem miljajiem, par mani.
Nakamgad ap ziemassvetkiem gribu kopa ar mazajiem aiznest uz bernunamu davanas. Nevis tapec, lai pabiedetu (negribu, lai vinjiem ir tadas pashas domas, ka man bija, kad biju mazinja, vel jo projam murgos radas), bet gan lai palidzetu saprast cik laimigi vinji ir, un lai iemacitu davatprieku....
Visi esam veinadi, daziem pieder viara, daziem mazak, bet visi neparstajam gribet bvel...
Paldies mamm, ka tu man esi! :*:*
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru