101 ziņa šajā logā. Un var gadīties, ka arī pēdējā. ;(

Nu jau palicis pavisam maz. :D

Bet man tik un ta jāpastāsta kas un kā notiek. :D

Vakar no rīta biju apņēmusies kravāties un kārtot istabu- bullshit! Protams, ka tā vietā vnk laiski gulēju gultā. :D Līdz brīdim, kad Christine un Svens mani aicināja līdzi iet peldēties. :) Es, protams, piekritu. :)

Ūdens bija auksts, bet kad āra ir +33 tas ir tieši laikā. :) Ielīdu ūdenī un sapratu, ka tas ir tieši tas, ko es šodien gribētu darīt. :) Mēs aizpeldējām uz dziļāko galu, jo sīkie gribēja lekt no tramplīna. :) Augšā, pie trīs metru dēļa stāvēja četri puiši, Christīne nemitīgi raudzījās uz vinu pusi un piebikstīja brālim lai iet iepazīties, tā nu Svens ar viņiem sāka runāties, kā rezultātā viņi bija lietas kursā, kas mēs esam un kā mūs visus sauc. :D Labums no maza brāļa. :D Vispār bija jautri. :D Sākumā mēs negribējām neko ar viņiem kopā pasākt, bet vēlāk tas izvērtās visai jauki, jo mēs visi kopā spēlējām bumbu, un es tiku visu laiku iesviesta ūdenī. :D Un slīcināta, bet tādā diezgan piemīlīgā veidā. :D  Pec peldes (ap 19:00) devāmies mājup un ieejot facebook, lai nosūtītu Rachelai vēstuli, saņēmu uzaicinājumus no visiem šodien iepazītajiem cilvēkiem. :D Bija jautri un es pat saņēmu pāris piedāvājumus palīdzēt kravāties. :) Jauki cilvēki. :) Btw es jau teicu, ka ir tik jauki, kad ir jaunākais brālis? :D :)

Vakarā meģināju paskatīties filmu un iemigt? Ka jums šķiet-sanāca?

NĒ! Es nevarēju iemigt, tādēļ nolēmu laiku izmantot lietderīgi. Es sāku kravāties. :) Un neticami- pabeidzu! Tad skatoties "Princese pret pašas gribu" iemigu. :)

Nākamajā rītā pamodos ap pusdienslaiku, noejot lejā pamanīju ka Christīne sēz uz dīvana (viņai no rīta 8:00 biaj zobārsts, tas nozīmē, ka viņa pusdeviņos bija atpakaļ un līdz pusdivpadsmitiem sēž nekustoties uz dīvāna, zinot, ka mums jākaŗto māja) un slinko. Es paēdu brokastis un devos tīrīt māju. Četras stundas vēlāk, kad es jau biju visu viesistabu bezmaz izlaizījusi, un pilnība pabeigusi savas istabas kārtošanu, mierigi atpūtos. Šī beidzot izdomāja ierasties. Un vel piedevām brauc man virsū, ka tur kaut kur uz grīdas ir viens puteklis! Ko lai es daru, ja no kaut kurienes iepūš istabā putekli? Es taču neesmu Dievs, bez tam, es vismaz kaut ko darīju! :D:D Cerams, ka mammai patiks, kā te izskatās, jo centāmies mēs ļoti. :)

Tagad drīz būs sesi, un man septiņos ir pēdējā tikšanās ar Sāru un Rachelu. :) Tā ka- man laikam jāiet taisīties. ;)

Man vispār tagad visi paziņo tikai sliktus jaunumus, ka netiek uz Lidostu, un irbes kāja. ;( Cerams, ka mammai ar biļetēm viss būs labi. ;) BB mīļie, rīt satieku savus peļukus! :):)

Kad prāts apziņās bet sirds atsakās saprast.

Šodien biju atvadīties no Anjas. ;( Pateisībā biju domājusi, ka es raudašu- un ļoti. Bet man bija jautri. Mēs labi pavadījām laiku, un man nebūt raudiens nenāca.
Es vairs neesmu nekāds muļķa bērns, kurš domā, ka ja neraud, kad atvadās, tad ari nepietruks. Tās ir tikai muļķības. Kādēl raudāt? Tajā mirklī es vēl biju ar viņu!
Tagad, a tagad man būtu jāraud. :)

Pēc tam man sanāca peikāst savu viesģimeni, jo mans "man tikai kas ātri piecās minūtēs jānodod" izvērsās uz tris stundu garu prombūšanu. Mēs bijām sarunājuši braukt uz Thun (pisēta pie ezera.) un viņi uz mani gaidīja. Sajutos kā patiesa maita. ;(

Bet beigās viss izvērtās labi, un mēs aizbraucām gan peldēties, gan apskatīt pilsētu. :)

Atpakaļceļā es aizdomājos par šo pasauli, un ko es gribu darīt. Un sapratu, ka šajā brīdī mani interesē tikai tas, kā īsti darbojās un kāpēc darbjās cilvēku sajūtas, un domas. Kas nozīmē- vai nu es būšu smadzēņu ķirurgs, vai psiholoģe. Kā jau jūs noprtat, man pirmais variants tā ne visai. :D Tā ka paliek vēl otrais. Lai gan es jau tagad esmu apņēmusies neapmierināties ar parastajām psiholoģijas metodēm.

Vispār esmu ļoti mainījusies. Vakar pamanīju, ka manas plaukstas kļuvušas smailākas un sievišķīgakas. Pilnīgi nosmējos par šo secinājumu. Bet ir taču smieklīgi! Tas tomēr mani iepriecināja.
Bet runa jau nav par rokām! Drīzāk par to- kā es redzu pasauli. :) Un es redzu visu savādāk. Es beidzot apzinos, ka neko nevar izdarīt nepareizi! Mums ir dota tikai viena dzīve, un tai nav pamācības. Un tu nevari darīt, ko nepareizi, ja nezini- kā tieši ir pareizi! Tādēļ riskēsim visi kopā! Un darīsim ko tādu, kas padarīs mūs labākus un labu arī mums apkārtejiem!

You got to risk it, to got the biskit'

Let the madness begin!

Šodien bija angļu valodas exāmens, kuru es protams, kā jau solīts, visu rakstīju latviski. Un nē, man nav kauna. :D

Katrā ziņā es biju pabeigusi kādās piecpadsmit minūtēs, un man vairs nav ko darīt. :D
Diena tā isti vēl nav sakusies, kad man jau principā beigusies. :D
Nu labi, ne gluži. :D
Vakarā mani gaida Grindļi fest. Tā tik būs viena ballīte. :D Principā tas ir pasākums, kurā visi kas mācās Kollēgium Spiritus Sanktus Brig nosvin skolas beigas. Vai precīzāk tas ir vakars pirms liecību izdošanas, un visi mēgina piedzerties tā, lai nākamajā dienā mierīgi uztvertu šīs liecības saturu. :D

Nu jā, tad jau redzēs, kā es to visu izdzīvošu. :D Jo trešdien ir liecību diena, un tad domājams- klase ballīte, vai kā to sauc apkārtējie klases atvadu dzeršana.

Kāpēc man jau ir sajūta, ka mans organisms nepenes alkoholu. A jā! Jo man nav naudas, lai viņu nopirktu. :D Katrina paliks skaidrā un taisīs video, lai visiem būtu kauns pašiem par sevi nākamajā dienā. :D

Btw, man ir jauns sapnis. :) Es gribu nopirkt sev video kameru, un tā vieta lai visi fočētu, no katra notikuma sataisīt filmiņu. :)


Izskatās, ka man nāksies izbeigt iztaujāšanu pie pēdējās bildes dr.lv... :D Citādāk nebiegsies labi. :) Bet vispār Anja apsolīja teisīt vel vienu fotosesiju. ;)

O.P.S- Es nebūt neesmu tik slinka. (sarauktapierīte)

Ferārī kalnos- WTF?

Šodien mani 8 savāca pie manas mājas un devāmsies uz Visperterminen skatīties kaut kādu procesiju, par godu kaut kādai dienai.
Vsipār skaisti! Visvisādas vienības no Šveices armijas bija tur, kā arī bijušie Pāvesta miesassargi savos smieklīgajos tērpos. Un jaunavas (daļā gadjumu šis vārds būtu jāliek pēdiņās :D ) nesa svēto statujas cauri visam ciemam. Bija skaisti.
Tur biju kopā ar manas drudzenes Rachelas ģimeni, kura vispār ir ļoti jauka pret mani un ņem mani visur līdzi. :)
Ar viņiem kopā arī paēdām pusdienas un vēl tiku pie liela šķīvja saldējuma! :)
Pēc procesijas manu draudzeni aizveda mājās mācīties angļu valodas exāmenam, un mani pieteicās aizvest eksursijā uz Gomzu. (daļa no šī kantona)
Bija tik šausmīgi karsti, ka es izpeldējos ledus aukstā strūklakā, un vismaz trīs reizes appēdu milzīgu saldējuma porciju. :D

Mani apsolīja nākam piektdien ņemt līdzi uz kautkurieni. :D Būšot man pārsteigums. :) Tā kā man atliek vien pacietigi gaidīt. :)

Vēl divas nedēļas....

Laiks ir paskrējis tā kā vējš caur priežu galotnēm...
Es nespēju noticēt, ka esmu te pabijusi gadu... Vispār nespēju noticēt, ka esmu VISPĀR to izdarījusi. Un visvairāk nespēju noticēt, ka šis gads tuīt beigsies.. Ka no vienas dienas uz otru mainīsies visa mana dzīve, ka visi mani šiet tik spēcīgi iemīlētie cilvēki, pēkšņi vairs nebūs viena rokas vēziena attālumā... Ka man būs jāmācās sadzīvot ar latviešu mentalitāti no jauna.. Jo lai arī cik neticami tas izklausās... Esmu atradinājusies, un man visas tās normālās ikdienas lietas, kas tiek darītas Latvijā, pat tas kā sasveicinās, ir aizmirsies un nāksies to vien mācīties no jauna... Jūs to nespējat iedomāties.
Man teica, ka pēc šī gada man viss liksies savādāk- tiesa. Man teica, ka es sapratīšu pasauli labāk, un ka man viss liksies skaidrāks- meli. Šis gads ir apgriezis mani ar kājām gaisā un izkratījis no manis visu, ko līdz šim esmu uzskatījusi. Manas domas, un mani nelokāmie uzskati ir izgaisuši, līdz ar dažām man raksturīgām iezīmem. Mans prāts lēnām un rūpīgi mēģina visu salikt pa plauktiņiem, bet šis process nav ātrs, un nav arī nesāpīgs. Man šobrīd nav skaids, kas es esmu, kur man jābūt, un vispār kāpēc esmu. Es nespēju pamatot savu rīcību, bet man šķiet, ka to nekad neesmu spējusi. Es nesaprotu, kas tā ir par sasodītu sistēmu, kurā mēs dzivojam, un kurš to vispār ieviesis. Politika- jābūt taču kādam sācējam, kurš šo slimo lietu atklāja! Un vispār dzīve? Viss ir kā jau iecerēts- skola, universitāte, darbs, ģimene, mazbērni, pensija, nāve. Viss ir jau iedalīts, un neviens negrasās mūs nesodītus laist no šis sistēmas ārā (nedaudz pārspīlēju).

Bet mana galva nespēja atrast īsti jēgu visai manai iepriekšējai dzīvei. Nē ne gluži jēgu, bet gan iemeslu. Un tad, parunājos ar kādu dr.lv. Kādu, kurš vai nu lasa manas domas, vai patiešām domā tā pat kā es. :D Un pēkšņi man vis sāka palikt skaidrāks. Ta itkā es būti bijusi muša kas sitās pret stiklu, līdz man atvēra logu... :)
Paldies. :)

Mazāk kā 20 dienas...

... un ko es daru? Sēžu mājās.
Njam, mums skola nenotiek, vienīgais, kas vēl notiek irexsāmeni, kas nozīmē aiziet uz skolu uz kādu stundu un tad doties mājās. :D Katrā ziņā man vispār nav ko darīt.
Nu labi, ceturdien(ar sērām par jāņiem, bet es tā pat negrasos gulēt! ;) ) Man ir sarunātas r savu draudzeni taisīt foto dienu extreme. ;) Neskaidrošu, redzēsiet bildes. ;)

Matemātikas examens visār bija sviests. Pēdējiem diviem uzdevumiem man nepietika laika, un tieši tie bija tie, kuri deva visvairāk punktus. :D

Nu neko. :D Mums te savukārt ir lielie stresipar exāmeniem, Kristīne, Jans un Anja nevar beigt mācīties. Protams, šiet exameni nv tādi kā LV. Viņi nav tasiti, lai katrs muļķis viņus noliktu. Viņi ir patiešām tādi, ka pat es varētu nenolikt.

Kristīne pēdējā laikā ir uzsēdusies uz volejbola takas. Kas nozīmē ka man katrā viņai brīvajā brdī, jāstāv agalmā, tajā pusē, kur man saule spīd acīs, un jāspēlē ar viņu nolejbols, kuru, kā jau jūs ļoti labi zināt, vispār neko volejbolisku nevaru. :D:D

Njam, man bija ideja šodien vēl nedaudz pasportot- tad jau redzēs.

23 dienas...

Pirmspedeja skolasdiena, protams, tikkai tad ja man paveiksies, un piektdien bus smuks laiks. Jo tad mums ir open air koncerts un visa rokgrupa ir atbrivoti no pedejas skolasdienas. :)

Vispar tik tikko dabuju 6 (LV-10) par musu iyveidoto majaslapu, par kuru jaukaut kad rakstiju. :)

Ahh, vel 23 dienas...

Nesaprotu, kur tas laiks skrien. Vispar man pietrukst maju, bet ta nomacosa sajuta, ka varbut sejieni vairs nekad neredyesu liek man raudat vai katru minuti, kad es kadu ieraugu. Pirms kada laika man bija pedeja religijas un vacu valodas stunda. Tagad pedeja informatika ;( (fona skan Ameno-Era (passend- ka te teiktu))
Neraudam, e sgan negribu lai tas viss beidzas, vispar es nezinu, ko es isti gribu. Lieciet man neraudat. ,(