trešdiena, 2011. gada 6. jūlijs

101 ziņa šajā logā. Un var gadīties, ka arī pēdējā. ;(

Nu jau palicis pavisam maz. :D
Bet man tik un ta jāpastāsta kas un kā notiek. :D
Vakar no rīta biju apņēmusies kravāties un kārtot istabu- bullshit! Protams, ka tā vietā vnk laiski gulēju gultā. :D Līdz brīdim, kad Christine un Svens mani aicināja līdzi iet peldēties. :) Es, protams, piekritu. :)
Ūdens bija auksts, bet kad āra ir +33 tas ir tieši laikā. :) Ielīdu ūdenī un sapratu, ka tas ir tieši tas, ko es šodien gribētu darīt. :) Mēs aizpeldējām uz dziļāko galu, jo sīkie gribēja lekt no tramplīna. :) Augšā, pie trīs metru dēļa stāvēja četri puiši, Christīne nemitīgi raudzījās uz vinu pusi un piebikstīja brālim lai iet iepazīties, tā nu Svens ar viņiem sāka runāties, kā rezultātā viņi bija lietas kursā, kas mēs esam un kā mūs visus sauc. :D Labums no maza brāļa. :D Vispār bija jautri. :D Sākumā mēs negribējām neko ar viņiem kopā pasākt, bet vēlāk tas izvērtās visai jauki, jo mēs visi kopā spēlējām bumbu, un es tiku visu laiku iesviesta ūdenī. :D Un slīcināta, bet tādā diezgan piemīlīgā veidā. :D  Pec peldes (ap 19:00) devāmies mājup un ieejot facebook, lai nosūtītu Rachelai vēstuli, saņēmu uzaicinājumus no visiem šodien iepazītajiem cilvēkiem. :D Bija jautri un es pat saņēmu pāris piedāvājumus palīdzēt kravāties. :) Jauki cilvēki. :) Btw es jau teicu, ka ir tik jauki, kad ir jaunākais brālis? :D :)
Vakarā meģināju paskatīties filmu un iemigt? Ka jums šķiet-sanāca?
NĒ! Es nevarēju iemigt, tādēļ nolēmu laiku izmantot lietderīgi. Es sāku kravāties. :) Un neticami- pabeidzu! Tad skatoties "Princese pret pašas gribu" iemigu. :)

Nākamajā rītā pamodos ap pusdienslaiku, noejot lejā pamanīju ka Christīne sēz uz dīvana (viņai no rīta 8:00 biaj zobārsts, tas nozīmē, ka viņa pusdeviņos bija atpakaļ un līdz pusdivpadsmitiem sēž nekustoties uz dīvāna, zinot, ka mums jākaŗto māja) un slinko. Es paēdu brokastis un devos tīrīt māju. Četras stundas vēlāk, kad es jau biju visu viesistabu bezmaz izlaizījusi, un pilnība pabeigusi savas istabas kārtošanu, mierigi atpūtos. Šī beidzot izdomāja ierasties. Un vel piedevām brauc man virsū, ka tur kaut kur uz grīdas ir viens puteklis! Ko lai es daru, ja no kaut kurienes iepūš istabā putekli? Es taču neesmu Dievs, bez tam, es vismaz kaut ko darīju! :D:D Cerams, ka mammai patiks, kā te izskatās, jo centāmies mēs ļoti. :)
Tagad drīz būs sesi, un man septiņos ir pēdējā tikšanās ar Sāru un Rachelu. :) Tā ka- man laikam jāiet taisīties. ;)

Man vispār tagad visi paziņo tikai sliktus jaunumus, ka netiek uz Lidostu, un irbes kāja. ;( Cerams, ka mammai ar biļetēm viss būs labi. ;) BB mīļie, rīt satieku savus peļukus! :):)

svētdiena, 2011. gada 3. jūlijs

Kad prāts apziņās bet sirds atsakās saprast.

Šodien biju atvadīties no Anjas. ;( Pateisībā biju domājusi, ka es raudašu- un ļoti. Bet man bija jautri. Mēs labi pavadījām laiku, un man nebūt raudiens nenāca.
Es vairs neesmu nekāds muļķa bērns, kurš domā, ka ja neraud, kad atvadās, tad ari nepietruks. Tās ir tikai muļķības. Kādēl raudāt? Tajā mirklī es vēl biju ar viņu!
Tagad, a tagad man būtu jāraud. :)

Pēc tam man sanāca peikāst savu viesģimeni, jo mans "man tikai kas ātri piecās minūtēs jānodod" izvērsās uz tris stundu garu prombūšanu. Mēs bijām sarunājuši braukt uz Thun (pisēta pie ezera.) un viņi uz mani gaidīja. Sajutos kā patiesa maita. ;(

Bet beigās viss izvērtās labi, un mēs aizbraucām gan peldēties, gan apskatīt pilsētu. :)

Atpakaļceļā es aizdomājos par šo pasauli, un ko es gribu darīt. Un sapratu, ka šajā brīdī mani interesē tikai tas, kā īsti darbojās un kāpēc darbjās cilvēku sajūtas, un domas. Kas nozīmē- vai nu es būšu smadzēņu ķirurgs, vai psiholoģe. Kā jau jūs noprtat, man pirmais variants tā ne visai. :D Tā ka paliek vēl otrais. Lai gan es jau tagad esmu apņēmusies neapmierināties ar parastajām psiholoģijas metodēm.

Vispār esmu ļoti mainījusies. Vakar pamanīju, ka manas plaukstas kļuvušas smailākas un sievišķīgakas. Pilnīgi nosmējos par šo secinājumu. Bet ir taču smieklīgi! Tas tomēr mani iepriecināja.
Bet runa jau nav par rokām! Drīzāk par to- kā es redzu pasauli. :) Un es redzu visu savādāk. Es beidzot apzinos, ka neko nevar izdarīt nepareizi! Mums ir dota tikai viena dzīve, un tai nav pamācības. Un tu nevari darīt, ko nepareizi, ja nezini- kā tieši ir pareizi! Tādēļ riskēsim visi kopā! Un darīsim ko tādu, kas padarīs mūs labākus un labu arī mums apkārtejiem!

You got to risk it, to got the biskit'